pasaule skaistakas pilis

Pilis, kuras ir vērts apskatīties ikvienam no mums

Senās pilis piesaista sev ļoti lielu uzmanību, jo maz kas mūsu dzīvē ir tikpat majestātisks un cēls. Pilis un cietokšņi – tā ir mūsu vēsture, kuru ir vērts zināt un kuru ir vērts apskatīties.

Penas pils, Sintra, Portugāle

No Penas pils augšējiem stāviem paveras pasakains, galvu reibinošs skats uz Portugāles karaļu rezidenci – Sintru, Lisabonu un Atlantijas okeānu. Pils pakājē atrodas brīnišķīgs dārzs, kur var pabūt vienatnē, pēc interesantās ekskursijas pa pili.

Egeskovas pils, Dānija

Pils ir būvēta uz ozola pāļiem ezera vidū, šis Renesanses laikmeta arhitektūras piemineklis paceļas it kā no ūdens. Tagadējais pils īpašnieks vēl līdz šim brīdim dzīvo pilī, tāpēc daļa telpu ir slēgtas tūristu apmeklējumiem. Toties, ja jums ir vēlēšanās, jūs varat bezmaksas uzstādīt telti skaistajos pils parkos.

Šenonso pils, Endra un Luāra, Francija

Romantisko Šenonso pili ir iesaukuši par “dāmu pili”, tāpēc, ka dāmas šajā pilī ir valdījušas biežāk nekā vīrieši, tajā skaitā, viena no šīs valdniecēm ir bijusi Jekaterina Mediči, Henriha II sieva. Maigā sieviešu roka te ir redzama it visā, sākot ar izsmalcinātajiem interjeriem un beidzot ar lepniem parkiem un puķu dārziem. Šis apburošais izskats ir palīdzējis Šenonso pilij kļūt par vienu no romantiskākajām pilīm Francijā, kuru ir vērts apskatīties.

Bodiama pils, Austrumu Suseksa, Anglija

Apkārt pilij ir grāvis, tāpēc izskatās, ka Bodiama pils it kā peld pa ūdeni. Par šo pili varam teikt, ka tas ir viens no gleznainākajiem un senākajiem Anglijas cietokšņiem. Izņemot vītņu kāpnes, zobainos torņus un gleznainās ainavas, ciemiņus šeit vēl gaida arī kostīmu izrāde, šaušana no loka un citas izklaides.

Svētā Eņģeļa pils, Roma, Itālija

Visneparastākā Itālijas pils bija iecerēta būvēt kā mauzolejs, bet vēlāk kļuva par Romas mācītāju rezidenci, viņu slēptuvi, dārgumu glabātuvi un cietumu vienlaicīgi. Tieši šeit, Svētā inkvizīcija bija ieslodzījusi Džordano Bruno. Pēc tam, kad būsiet izpētījuši apartamentus un pils pagalmus, varat papriecāties par lieliskajām pils ainām, kuras paveras no pils augšējās terases.

Šamboras pils, Luāra un Šēra, Francija

Sniegbaltais, Renesanses laikmeta franču šedevrs – Šambora, ir viena no greznākajām un ekstravagantākajām pilīm Luāras ielejā. Visu savu pastāvēšanas laiku tā ir kalpojusi karalim Franciskam I kā mednieku namiņš. Varam droši teikt, ka tas ir mednieku namiņš ar patiesu karalisku vērienu – pilī atrodas gandrīz vai 400 istabas.

Aragonas pils, Iskijas sala, Itālija

Šī, vienreizējā pils, bija uzbūvēta 15. gadsimtā, uz postamenta, kurš bija izveidojies no lavas. Kādreiz, pils sienās, glābjoties no ienaidnieka, varēja noslēpties visi Iskijas salas iedzīvotāji. Pēc pils apskates, jūs varat nesteigties doties projām, bet varat aizkavēties un izbaudīt vakariņas vienā no vietējām kafejnīcām un izbaidīt īpašo saules rietu.

Edinburgas pils, Edinburga, Skotija

Drūma Edinburgas pils, ar savām gārgumu glabātuvēm, kapelām un ieroču noliktavām, pagātnē ne vienu reizi vien ir kļuvusi par svarīgu vēsturisku notikumu vietu. Pils atrodas apdzisuša vulkāna virsotnē un vareni paceļas virs Skotijas galvaspilsētas, tā dāvā saviem apmeklētājiem daudz interesantu stāstu un aizraujošu skatu uz pilsētu.

Hoenzalcburgas pils, Zalcburga, Austrija

Hoenzalcburgas pils ir viena no lielākajām Eiropas pilīm. Kura tika uzbūvēta 16. gadsimtā un ne vienu reizi, visā savā pastāvēšanas laikā, netika ieņemta, tikai vienu reizi, tā padevās pati. Paceļoties ar funikulieri Festungsbergas klintī, kur ir novietota pils, jūs varēsiet izbaudīt iespaidīgu Zalcburgas un tās tuvākās apkaimes, panorāmu.

viesnica pils

Dzīve kā pasakā

Lepnas viesnīcas, kuras atrodas pilīs

Kā tas ir – kaut vai brīdi padzīvot tā, kā ir dzīvojuši karaļi un viņu ģimenes locekļi? Izrādās, ka mūsdienās nemaz nav vajadzīgs augsts tituls, lai to uzzinātu. Piļu un cietokšņu vārti ir plaši atvērti jebkuram no mums, kurš grib pabūt augstdzimusi persona kaut vai vienu stundu, vienu dienu vai vienu nedēļu. Protams, par šo iespēju jums būs arī jāsamaksā, bet cenas nav tik briesmīgas, kā varētu iesākumā likties. Pasaulē ir daudz vietu, kur jūs varat izbaudīt šo pakalpojumu, mēs minēsim tikai dažas no tām.

Ashford Castle, Konga, Īrija

Lieliska pils Īrijā, kura tika uzbūvēta 13. gadsimtā. Tā atrodas gleznaina ezera Loh Horrible, valstī, otrā lielākā, ezera krastā. 1939. gadā pils sāka uzņemt apmeklētājus. Šajā pilī lieliskā veidā tiek apvienotas gan klasiskās izklaides, gan mūsdienīga greznība: pēc medībām uz lapsām, foreļu ķeršanas un izjādes ar zirgiem var uzspēlēt golfu vai arī izbaudīt procedūras spa – kompleksā.

Hotel de la Cite, Karkasona, Francija

Varenais cietoksnis, tūkstošiem gadu garumā ir sargājis Karkasonu no ienaidniekiem. Tagad, šī cietokšņa sienas, droši pasargā vienīcas de la Cite ciemiņus, no tūristu ziņkārīgajiem acu skatieniem. Pils vēsture ir vairākus gadu tūkstošus sena, bet jauns slavas vilnis pie tās atnāca pēc filmas par Robinu Hudu (galvenajā lomā Kevins Kostners) uzņemšanas. Apkārt pilij plešas skaists dārzs ar ēnainām alejām un maziem galdiņiem, pie kuriem ir tik patīkami brokastot un izbaudīt mājās ceptus ēdienus, baudīt gleznainos skatus un sajust, ka laiks ir pagriezies atpakaļ un ir aiznesis jūs uz Francijas viduslaikiem.

Hruba Skala, Turnova, Čehija

Viesnīca – pils, kura atrodas klins virsotnē, no kuras paveras neaizmirstami skati uz rezervātu “Čehu paradīze”. Pils tika būvēta 14. gadsimtā un ilgus gadus gāja “no rokas rokā”, tā piedzīvoja Austrijas un Zviedrijas karaspēku izlaupīšanu, ugunsgrēkus un dažādas, arodbiedrības darbinieku, dīvainības, kad uz īsu brīdi tika pārvērsta par sanatoriju. Mūsdienās tā ir četru zvaigžņu viesnīca, kura atrodas nomaļus no pilsētas kņadas, tajā ir ērti un stilīgi viesnīcu numuri, no kuriem paveras, elpu aizraujoši skati uz apkārtni. Lai pastiprinātu sajūtu, ka jūs esat nokļuvis tālā pagātnē, pilī regulāri tiek rīkotas kostīmu balles.

Efendi Hotel, Akko, Izraēla

Viesnīca atrodas Osmaņu impērijas laika apartamentos. Restaurētāji un arhitekti no Venēcijas strādāja pie viesnīcas noformēšanas astoņus ar pusi gadus: viņi saglabāja krustnešu laikmeta akmens sienas, kuras ierīkoja vīna pagrabu, atjaunoja 400 gadus vecu turku pirti, saglabāja izsmalcināto griestu dekoru un senlaicīgās freskas. No Efendi viesnīcas logiem paveras brīnišķīgs skats uz Vidusjūru un senlaicīgajiem Akko pilsētas jumtiem.

Palazzo Viviani – Castello di Montegridolfo, Rimini, Itālija

Viesnīca atrodas cēlas, romantiskas, 13. gadsimta pils sienās, kuras vēsturi daļēji var nosaukt par traģisku. Pilij bija stratēģiski ļoti izdevīga vieta, tāpēc tā, ne vienu reizi vien ir kļuvusi par strīdus objektu, augstdzimušo ģimeņu vidū, kuras uz to pretendēja. Par laimi, pils kara darbību laikā, netika skarta, un šodien, katram no mums ir iespēja tajā padzīvot un saprast, kāpēc tad itāļu augstmaņi tik ļoti gribēja šo pili dabūt savā īpašumā. Šajā viesnīca tiek piedāvāti numuri jebkurai gaumei un naudas makam: aristokrātiski lepni luksus numuri centrālajā pils ēkā, ērti apartamenti vecajā cietokšņa ēkā, istabas dārza tuvumā un romantiski divvietīgi numuri baseina tuvumā, no kuriem paveras lieliska panorāma uz Adrijas jūras piekrasti.

turaidas pils

Turaidas pils

Turaidas pils ir viena, no visvairāk Latvijā, pazīstamajām pilīm, tā ir arī viena, no visvairāk apmeklētajām pilīm. Un ne jau tikai tāpēc, ka tā atrodas vienā no klasiskajiem tūrisma maršrutiem, bet tāpēc ka tā ir ļoti skaista un tai interesanta vēsture. Turaidu mīl gan Latvijas iedzīvotāji, gan iebraucēji, visi kaut vienu reizi ir bijuši gan Siguldā, gan Turaidā, jo nav iespējams vārdos aprakstīt to skaistumu, kuru tur var redzēt rudeņos, laikā, kad visas koku lapas krāsojas katra savā krāsā un liekas, ka viss Visums ir šo krāsaino lapu pilns un nav iespējams vārdos aprakstīt to smaržu, kura tur valda pavasaros, kad zied ievas un liek mums visiem baudīt to reibinošo smaržu. Un ja jūs esat atbraucis uz Siguldu, tad gandrīz vai nepieklājīgi būtu neaizbraukt līdz Turaidai un neapskatīties Turaidas pili, kura ir atjaunota un restaurēta tieši tādā pašā izskatā, kādā ir visparastākā viduslaiku pils.

Pils būvniecība tika uzsākta 1214. gadā pēc Rīgas arhibīskaba Alberta pavēles. Citi avoti vēsta, ka pils būvniecība tika uzsākta no 1207. gada, bet visticamāk, šie dati nav patiesi.

XIII. gadsimtā Turaidas pils un tās apkārtne tika dēvētas par Friedland, bet līvu nosaukums Turaida kaut kā nemāni iedzīvojās un nomainīja iepriekšējo nosaukumu. Līvu valodā vārds Turaida nozīmēja Dieva Dārzs, no vārda Tora – Dievs, no vārda Aida – dārzs.

Pilij bija liela nozīme aizsardzībā, tā piesedza virzienu uz Rīgu un pieeju no jūras, pa Gauju, virs kuras tas atradās.

1601. gadā Turaidu iekaroja zviedri un savus garnizonus viņi izvietoja Turaidas pilī. 1776. gadā, pils gandrīz pilnībā bija nodegusi un vairākus desmitus gadu tā nevienu neinteresēja. Tad, tās teritorijā sāka būvēt dzīvojamās mājas, zirgu staļļus, klētis un citas saimniecības ēkas.

Kopš 1924. gada Turaidas pils ir iekļauta, bet precīzāk sakot, tas kas bija palicis no tās pāri, valsts apsargājamo vēsturisko objektu sarakstā.

Pils restaurācija tika uzsākta tikai 1953. gadā. Pirmām kārtām, tika atjaunota Turaidas pils centrālais tornis.

Sākot ar 1976. gadu pils teritorijā tika veikti arheoloģiskie izrakumi un tika atrasti vairāk nekā pieci tūkstoši dažādu priekšmetu un objektu.

Mūsdienās, centrālais cietokšņa tornis, kura augstums ir 26 metri, ir kļuvis par skatu laukumu tūristiem. No augšējā stāva paveras skaists skats, kurš bieži vien tiek dēvēts par Latvijas Šveici.

Augšā, uz torni, ved šaura eja, kuras platums nav lielāks par pusmetru.
Atjaunots ir ne tikai skatu tornis, bet arī cietokšņa sienas, divi citi torņi – pusapaļais un ziemeļu tornis, kā arī torņa ēka.

Bijušajā saimniecības ēkā, kopš 1962. gada atrodas Turaidas muzeja – rezervāta ekspozīcija.

Pats Turaidas rezervāts atrodas Gaujas labajā krastā un tā teritorija ir 42 hektāri. Tajā ir iekļauti vairāk par 40 vēsturiskiem pieminekļiem, tai skaitā arī slavenā Turaidas pils.

Arheoloģisko izrakumu laikā rezervāta teritorijā tika atrastas vara un sudraba monētas, viena – zelta monēta, māla trauki, pakavu naglas, u. c. Tika atrastas arī krāsnis, ar kuru palīdzību tika apsildīta Turaidas pils.

Muzeju – rezervātu Turaidā gada laikā apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku.

Attālums no Rīgas līdz Turaidai ir aptuveni 50 kilometru. Līdz Siguldai var ērti nokļūt ar sabiedrisko transportu.

Ja tev nav naudas par ko apmeklēt šo pili tad vari droši paņemt interneta kredītu “Onlain Sesxebi” , vai pat bezprocentu kredītu “უპროცენტო სესხი

latvija

Skaista mūsu tēvu zeme. Tūrisma objekti, kurus der apskatīties

Latvija ir īpaša ar savu skaisto dabu, ar jūru un mežiem, ar labības tīrumiem, kur katra vārpa ir noliekusies zem graudu smaguma, ar zilajiem ezeriem, kuri kā spožas zilas pogas ir izkaisīti pa visu Latviju, ar upēm, kuras kā zilas lentas vijas starp mežiem un norām. Latvijā ir daudz skaistu vietu, kuras ir vērts apskatīties.

Vidzeme

Veczemju klintis

Iespaidīgi smilšu nogruvumi, kurus apskalo jūras viļņi, kuru katru gadu maina savu izskatu un kuri iegūst īpašu skaistumu saules rietošajos staros. Par Veczemju klintīm varam teikt, ka tas ir viens no skaistākajiem Latvijas apskates objektiem.

Alūksnes Pils sala

Par centrālo Pils salas apskates objektu kalpo Livonijas ordeņa pils pilsdrupas, kuras iekļauj atklāto estrādi, kura ir paredzēta koncertiem zem atklātas debess. Tūristi var aplūkot gleznainās ainavas no putna lidojuma, lai to izdarītu, ir nepieciešams pacelties skatu tornī, kurš ir uzbūvēts pavisam nesen. No skatu torņa līdz pilsētai jūs varat nokļūt pa gājēju tiltu, kurš tumšajā diennakts laikā pārsteidz ar dīvainu krāsu spēli, kura atspoguļojas ūdenī. Ezera krastā ir izvietojies Alūksnes kultūras centrs, kurš savus apmeklētājus bieži vien lutina ar romantiskiem un spilgtiem uzvedumiem.

Kurzeme

Koncertzāle Lielais Dzintars Liepājā

Lielais Dzintars – jaunākais akustiskais centrs Latvijā. Tās arhitektūras pamatā ir ielikts Baltijas jūras apskalotās pilsētas – Liepājas simbols, dzintars. Ēkas izskats simbolizē dzintarā sastingušu laiku un mūziku, bet galvenā šīs ēkas vērtība – lieliska akustika, kura pārvērš, visos pasākumus, kuri šeit notiek, neaizmirstamā piedzīvojumā.

Lielais purvs Ķemeros

Viens no lielākajiem purviem Latvijas piekrastē. Īpašu popularitāti ir ieguvuši koka tiltiņi, kuru garums ir 3,4 kilometri un pārvietojoties pa kuriem, var pilnā mērā izbaudīt burvību, kura ir sastopama tieši šajā vietā. Ja ir vēlēšanās, var uzkāpt skatu tornī un apskatīt pasakainos skatus no augšas. Portāls Purvubrideji.lv organizē pārgājienus pa purvu un dažādus pasākumus šī neskartā zemes stūrīša izpētē.

Zemgale

Rundāles pils

Tā ir viena no spožākajām Zemgales pērlēm, kuru ir vērts apskatīties jebkuram tūristam. Rundāles pils tiek uzskatīta par vienu no vislabākajiem baroka un rokoko arhitektūras pieminekļiem Latvijā.

Tērvetes dabas parks

Parks, kurā ir izvietotas koka figūras, iekoptas pastaigas takas, visdažādāko lielumu tilti un tiltiņi… vienu vārdu sakot, tas viss un pasakainā Tērvete ļauj mums izbaudīt rakstnieces, Annas Brigaderes, pasaku valstību. Parks ir kļuvis, par vienu no iemīļotākajām tūristu vietām. Viņus tur sagaida 39 metrus augsts skatu tornis, no kura paveras neaizmirstami skati uz Zemgales plašumiem. Tērvetes parku ir vērts apmeklēt arī ziemā, jo šeit darbojas slidotava un sniegotās takas aicina izbaudīt slēpošanas priekus.

Latgale

Latgales Vēstniecība Gors

Koncertzāle, kura atrodas Austrumu Latgalē, tā ir vieta, kura parāda un izstāsta Latgales vēsturi. Gors saudzīgi glabā latgaliešu valodas bagātību un savdabīgumu. Šajā vietā satiekas patiesas mākslas, valodas un notikumu tradīcijas, svarīgi deju un dziesmu pasākumi. Gors skan – šeit visu laiku notiek koncerti, teātra izrādes, mākslas izstādes, kino seansi, semināri un konferences.

Marka Rotko mākslas centrs Daugavpilī

Daudzfunkcionāls, mūsdienu mākslas un kultūras centrs, atrodas Daugavpils cietokšņa artilērijas arsenāla ēkā. Šeit vēsture dīvainā veidā mijas ar mūsdienām, rada unikālu un iedvesmojošu vidi mākslinieciskām izpausmēm un pārdzīvojumiem. Centrs visu laiku piedāvā jaunas un daudzveidīgas mākslas izstādes.

latgale

Aiz azara bolti bārzi… Dodamies ceļojumā uz Latgali

Aiz azara bolti bārzi
Sudrabeņa lapeņom,
Vai, vai, vai, vai, vai, vai, vai, vai,
Sudrabeņa lapeņom.

Tā sāk skan viena no latgaliešu iemīļotākajām tautas dziesmām. Kā lai šī dziesma nav mīļa, ja Latgale, tik tiešām ir zilo ezeru zeme, un katra ezerā krastā līgojas bērzi… viss ir tik vienkāršs un daudziem no mums, sirdij tik tuvs un mīļš.

Latgale ir sena latviešu zeme, kura aizņem gandrīz vienu ceturto Latvijas daļu. Latgalē dzīvo aptuveni trešā daļa Latvijas iedzīvotāju. Vēsturiski par Latgali tika saukta Latvijas teritorija, kura atradās uz Austrumiem no Daugavas, no līvu cilts robežas līdz slāvu cilts robežai. Senā Latgale, tagadējā Vidzeme un Latgale, XVI. gadsimtā atradās poļu gūstā un tika saukta par Pārdaugavas hercogisti.

Tūristi ar Latgales vēsturi var iepazīties vēl pirms ceļojuma sākuma un vēsturiskos notikumus Latgalē var ņemt vērā, visa ceļojuma laikā, jo tikai tādā veidā būs iespējams saprast kontrastus, kuri ir vērojami šajā reģionā.

Kā jau minējām, ne par velti Latgali sauc par zilo ezeru zemi. Latgalē atrodas vislielākais Latvijas ezers – Lubānas ezers (82,1 kvadrātmetrs), visdziļākais ezers – Drīdzis (maksimālais dziļums – 63 metri), tas ir ne tikai Latvijas, bet arī visas Baltijas dziļākais ezers. Latgalē atrodas arī otrais lielākais ezers Latvijā – Rāznas ezers, tas atrodas netālu no skaistākā kalna – Mākoņkalna. Unikāls rezervāts ir Ežezers, kurš ir bagāts ar 36 salām, bet teiksmām apvītais Čertoka ezers pārsteigs jūs ar savdabīgo ūdens krāsu un baigo klusumu tā tuvumā.

Latgale sveicina tūristus ar savām gleznainajām ainām: tās ir paugurainas, mozaīkai līdzīgas ainas ar neskaitāmiem ezeriem, mežiem un uzkalniem. Te jūs varēsiet apskatīties lielos akmeņus, vislielākais akmens atrodas Nīcgalē, te jūs redzēsiet kraujas un nogruvumus. Latgales reģionu īpašu dara krustcelēs novietotie krusti, mazās baznīcas un lielās katedrāles, muižas un pilis. Katoļu ticības, pasaules meistardarbu – Aglonas baziliku, katru gadu apmeklē tūkstošiem svētceļotāju, kuri ierodas šeit gan no tuvām, gan no tālām vietām.

Latgales podnieku, keramikas izstrādājumi – krūzes, podi, svečturi, bļodas, vāzes un svilpaunieki – ir tradicionālā Latgales vizītkarte. Katrs Latgales keramiķis strādā viņam raksturīgā stilā, kurš ir atpazīstams starp daudziem citiem, katrs keramiķis atstāj savu rokrakstu Latgales amatniecības vēsturē. Austās segas, adītie un tamborētie izstrādājumi, izstrādājumi no koka, pīšana no klūgām – tie ir vispopulārākie Latgales amatniecības veidi, kuri atspoguļo Latgales lietišķās mākslas īpatnības.

Ja jūs vēl šogad neesat nekur bijis, neesat apceļojis nevienu Latvijas nostūri, tad ir pēdējais laiks to izdarīt. Ņemiet mugursomu un velosipēdu, vai kārtojiet ceļa somas un lieciet tās automašīnas bagāžas nodalījumā un pārliecinieties, ka Latgale ir tā vieta, kur katrs var atpūsties, gūt jaunus iespaidus, uzlabot veselību, pozitīvi uzlādēties.

Latgalē ir daudz skaistu un neparastu vietu, kuras priecēs jūs un jūsu sirdis, Latgalē jūs satiksiet vienkāršus un viesmīlīgus cilvēkus, kuri ir gatavi jūs laipni uzņemt.

pils spoks

Pilis, kurās parādās spoki

Katrs no mums laikam kaut vienu reizi mūžā ir dzirdējis stāstus par pilīm, kurās vēl joprojām parādās spoki. Vienos tas izraisa smaidu, citi varbūt aizdomājas, kas tas tāds varētu būt, bet citi noklausās stāstu un viss… maz ko tie cilvēki tur izdomā. Neatkarīgi no tā ticam mēs spokiem vai neticam, tie eksistē, tā apgalvo tie cilvēki, kuri ar spokiem ir satikušies “acs pret aci”. Protams, ka tie necenšas nodarīt cilvēkam kādu ļaunumu, bet satiekoties ar tiem, mēs jūtam īpašas bailes, jo lai tur vai kā, bet tikšanās ar spokiem nav mūsu ikdiena. Spokus var satikt daudzās Latvijas pilīs.

Bauskas pils

Bauskas pils atrodas augsta kalna virsotnē, apkārt tam, atrodas daudz mazu uzkalnu. Pusnaktī, no šiem mazajiem uzkalniem, parādās divas vīriešu figūras un virzās uz pils tilta pusi. Tie ir pils sargi, kuri ir apbruņoti un aizsargāti ar speciālu apģērbu un ķiverēm. Tieši pulkstenis 12, pilnmēness naktī, tie izlec no uzkalna un ierindas solī dodas sargāt pils vārtus.

Vienu reizi, kad nogurušie sargi sildījās pie ugunskura, pie viņiem klāt pienāca cilvēki, sāka sarunu un jau pēc brīža kopā ar viņiem sarīkoja mazas dzīres. Dzīru laikā viņi piedzirdīja sargus un tad, kad viņi bija iemiguši, ielauzās pilī. Nākošajā rītā, neviens neko necentās noskaidrot un aizmigušajiem sargiem, bez žēlastības tika nocirstas galvas viņi tika apglabāti, tieši tajos uzkalnos, no kuriem tagad parādās. Kopš tiem laikiem, viņu dvēseles nāk pie pils vārtiem un sargā tos. Tagad nevienam neizdosies viņus apmānīt.

Jaunmoku pils

Pa Jaunmoku pili staigā dāma, tērpta baltās drānās. Šo dāmu satiek ne tikai Jaunmoku pils, tagad muzeja, darbinieki, bet arī tūristi. Cilvēki stāsta, ka te mokās, kungu bērnu aukles, jaunās skaistules Ulas gars, kura pirms daudziem gadiem noslīcinājās pils dīķī. Iemesls, tādam nelaimīgam iznākumam bija nelaimīga mīlestība. Pirmā Pasaules kara laikā, šajā pilī bija apstājies vācu karapulks un meitene iemīlējās oficierī, kurš bija ļoti skaists. Bet pulkam ļoti ātri vajadzēja atstāt šo vietu, un pārim, kurš bija iemīlējies, vajadzēja šķirties. Meitene nebija spējīga pārdzīvot šo sāpīgo šķiršanos, tāpēc arī nolēma turpmāk, bez sava mīļotā, vairs nedzīvot.

Bieriņu muiža

Bieriņu muižā, jūs varat satikt nevis vienu, bet divus spokus. Viena spoka parādīšanās ir saistīta ar jaunās istabenes likteni, kura par nelaimi sev, bija iemīlējusies vienā no kunga dēliem. Saprotot savu likteni un redzot iemīļotā mātes nejauko attieksmi, meitene nolēma savu dzīvi beigt ar pašnāvību.

Otrs spoks – tas ir viens no muižas īpašniekiem. Visticamāk, ka tas ir Ludviga Augusta Mellina spoks. Mellins bija ievērojama persona 18. gadsimtā, viņš bija tas, kurš sastādīja ģeogrāfiskās Igaunijas un Latvijas kartes. Zemnieku viņu mīlēja par viņa labsirdību un saprašanu, kā arī tar to, ka viņš palīdzēja viņiem cīnīties pret dzimtbūšanu. Kad grāfs nomira, viņi savāca naudu un dzimtas kapenēs uzcēla pieminekli.

Kokneses pils

Pie Kokneses pilsdrupām, netālu no Daugavas, ik pa laikam var redzēt meiteni ar gaišiem matiem, kura sēž uz akmens un tos ķemmē. Ja mēģināsiet tai tuvoties – viņa pazudīs. Tā ir viena no pils saimnieka meitām, kura skumst par savu mīļoto.

Šis stāsts notika Koknesē. Muižniekam bija vienīgā meita, īsta skaistule. Viņš viņas labā darīja visu. Jaunā, skaistā meitene iemīlēja puisi no nabadzīgas ģimenes, kurš strādāja par kalpu pie viņas tēva. Viņa atteica visiem dižciltīgajiem preciniekiem, kuri gribēja iekarot viņas sirdi un roku un paziņoja tēvam, ka precēsies tikai ar kalpu. Tēvs ļoti sadusmojās, ieslodzīja puisi pagrabā un lika uzvilkt tam važas. Iemīlējušies palika pie sava. Tad tēvs, meitas acu priekšā, pavēlēja piesiet kalpu pie riteņa un palaist lejā, lai pa ceļam to sarauj gabalos.

Nabaga meitene nebija spējīga izturēt šo skatu un izleca pa pils logu. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka pusdienlaikā, līdz šim laikam, var saskatīt skaistu meiteni, kura sēž uz akmens un ķemmē matus. Tuvoties tai nevar, viņa uzreiz pazūd, bet ja no viņas mūk, tā dzenas pakaļ.

rundales pils

Rundāles pils

Rundāles pils ir populāra ne tikai Latvijā, bet arī tālu aiz tās robežām. Tā atrodas valsts pašā centrā – Zemgalē. Šis izcilo, baroka un dekoratīvās rokoko , arhitektūras pieminekli ir būvējis visiem, labi pazīstamais arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli.

Visa pils kompozīcija aizņem platību, kura ir lielāka par 60 hektāriem. Lielu tās daļu aizņem Medību parks un Franču parks, kurš plešas uz dienvidiem no pils. Pils apkaimē ir ļoti gleznaina daba, bet pavisam netālu no pils atrodas Bauskas dabas parks.

Rundāles pilij ir divi stāvi un tajos ir izvietotas 138 telpas. Sākotnējais, pils iekārtojums, nav saglabājies, tāpēc tie eksponāti, kurus mēs redzam tagad, tika iepirkt vai arī tos atveda no citiem muzejiem.

Rundāles pilī notiek dažādi tradicionāli pasākumi, katru gadu šeit notiek “Dārza svētki”, “Rožu svētki”, u. c.

Rundāles pils vēsture

Nosaukums Rundāle ir cēlies no vācu valodas vārda Ruhental un pirmo reizi dokumentos tas tiek minēts 1505. gadā, tieši tad, kad šī muiža nonāk fon Grothusu dzimtas mūžīgā īpašumā. Upes Īslīces krastā Grothusi uzcēla nelielu pili, kurš atradās divu metru attālumā no mūsdienu pils. 1861. gadā, neskaitāmo parādu dēļ, Grothusu muiža tika pārdota, bet 1735. gada 26. jūnijā, to iegādājās Ernests Johans Bīrons.

Pils ansamblis tika radīts pēc imperatores Annas favorīta, hercoga Ernesta Johana Bīrona, kurš ļoti mīlēja Rundāles pili, pasūtījuma. Pils pamati tika likti 1736. gada 24. maijā , celtniecības darbi noritēja ļoti ātri un jau 1737. gadā ēka tiek gatavota jumta likšanai, šajā paša laikā uzsāk arī iekšējo interjeru apdari. Strādnieki, meistari un mākslinieki, galvenokārt, tika atvesti no Pēterburgas. Celtniecības darbos vienlaicīgi tika nodarbināti, aptuveni 1500 cilvēku.

Ar kobaltu apzīmētās krāsnis cēla krievu meistari, kurus vadīja Ivans Ušakovs. Krāsnis, kuras tika apdarinātas ar zeltu, tika izgatavotas Vircavā un to darīja meistari no Austrijas. Dekorus pie sienām un griestiem – amatnieku brigāde no Pēterburgas. Plafonu apgleznošanu priekš griestiem Pēterburgā veica Bartolomeo Tarsia. Rotājumus, kuri bija izgatavoti no čuguna, atveda no Tulas.

Vienlaicīgi ar pili, tapa arī pils parks. 1739. gada rudenī, dārznieks Kristofors Veilands uz Pēterburgu ziņoja, ka parkā ir iestādītas 328185 jaunas liepas, 45005 jauni kastaņi un 1885 jauni ozoli.

1738. gadā sākās pils celtniecība Mītavā, mūsdienu Jelgavā un tas manāmi palēnināja darbus pie Rundāles pils celtniecības, bet neskatoties uz to, pēc dažiem gadiem, celtniecības darbi tuvojās nobeigumam. Bet imperatores Annas nāve, pārrāva spožo Bīrona karjeru, viņš tika arestēts un aizsūtīts izsūtījumā un tikai 1763. gadā, kad par viņu apžēlojās Jekaterina II, viņš varēja atgriezties mājās. Drīzumā pēc viņa atgriešanās ieradās arī arhitekts Rastrelli. 1768. gadā tika pabeigta Rundāles pils pārbūve, visi telpu interjeri tika izveidoti gandrīz no jauna. Lai to paveiktu, no Pēterburgas tika uzaicināti itāļu gleznotāji Frančesko Martini un Karlo Cukki. No Berlīnes, uz Rundāles pili bija ieradies dekoratīvās skulptūras meistars Johans Mihels Graffs.

Pēc tam, kad 1795. gadā Kurzemes hercogiste tika pievienota Krievijai, Jekaterina uzdāvināja Rundāles pili savam favorītam grāfam Zubovam. Vēl mazliet vēlāk, pils nonāca grāfa Šuvalova īpašumā un palika viņu ģimenes īpašums līdz 1920. gadam.

luznavas muiza

Viena no skaistākajām Latgales vietām – Lūznavas muiža

Ja mēs salīdzinām Latgali ar citiem Latvijas novadiem, tad jāsaka, ka tieši Latgale ir visvairāk cietusi no vētrainajiem, 20. gadsimta, notikumiem. Tā ir cietusi gan no kariem, gan no tiem laikiem, “kad visi centās būvēt gaišo nākotni”, gan arī no augsti stāvošo amatpersonu vienaldzības un bezatbildības, no visatļautības un briesmīgām idejām. Daudzi, patiešām nozīmīgi mākslas darbi un arhitektūras pieminekļi tika bezatbildīgi iznīcināti, vai arī atrodos uz “izdzīvošanas” robežas.

Bet, neskatoties uz visām šīm nedienām, Latgale var lepoties ar tām arhitektūras pērlēm, kuras iz izdevies izglābt, atjaunot un kuras tagad ir pieejamas gan vietējo iedzīvotāju apskatei, gan ciemiņu, gan tūristu apskatei. Jāsaka, ka Latgalei ir ar ko lepoties.

Viena no tādām vietām, kuri pieminot, latgalieši lepnāk paceļ galvu, ir Lūznavas muiža, kura atrodas aptuveni 25 kilometru attālumā no Rēzeknes.

Pirmās ziņas, par šo muižu ir sastopamas 1870. gadā. Tajos laikos, šajā vietā atradās ciems, kuru sauca Laizāni un tā pārvaldnieki bija brāļi Jūlijs un Piters Dlužnevski. XIX. gadsimta beigās šo ciemu nopirka ģenerālis Staņislavs Kerbedzs, tajos laikos slavens, dzelzceļa tiltu celtniecības speciālists. Interesants fakts, ģenerālis nopirka ciemu, par tajā laikā ļoti lielu naudas summu. Viņš pat nemēģināja tirgoties, jo viņam ļoti nepatika gleznainā Latgales daba. Ir zināms, ka S. Kerbedzam Latgalē piederēja vēl viena muiža – Riebiņi. Kaut gan, ģenerālis pastāvīgi nedzīvoja nevienā no saviem Latgales īpašumiem, jo pienākums lika viņam dzīvot Pēterburgā, bet pēc aiziešanas pensijā 1891. gadā, viņš apmetās uz dzīvi Varšavā. Viņam vēl piederēja īpašums arī Itālijā.

Par pirmo, koka celto kunga māju, diemžēl ir palikušas tikai atmiņas. Šodien mēs redzam kungu māju, kura tika uzcelta 1905. – 1911. gadā un celtniecības iniciatore bija Staņislava Kerbedza meita – Jevģēnija.

Šajā mājā bija daudz istabu, kuras bija paredzētas ciemiņiem, muižas īpašnieces darbnīca. Interesanti ir tas, ka katrai istabai bija atsevišķa ieeja. Diemžēl, par kungu mājas iekšējā interjera bagātību un izsmalcinātību, mēs varam spriest tikai pēc nedaudziem fragmentiem, kuri ir saglabājušies pie logiem, sarkanā koka paneļiem, dekoratīvajām, kaltajām margām, ozola parketu un laikabiedru atmiņām. “Jaunajā pilī” bija telpa, kurā ne tikai mēbeles un sienas bija baltas, bet baltas bija arī grīdas. Sarkanajā zālē viss bija sarkans – parkets un mēbeles tika izgatavotas no sarkankoka, bet logus aizsedza aizkari no sarkana samta.

Vecais Lūznavas parks glabā sevī sen pagājušo dienu skaistumu. XX. gadsimta sākumā muižas parkā , kurš aizņem 10 hektārus zemes, tika iestādīts daudz retu šķirņu koku un krūmu. Katru gadu šeit neprātīgi ir ziedējuša rozes un flokši. Cilvēki stāsta, ka pirms tam, kad muižas īpašniece bija nolēmusi uz visiem laikiem atstāt Latgales zemi un aizbraukt uz Itāliju, viņa, vienā no muižas dīķiem, iemeta maisiņu ar naudu. Naktī var redzēt to vietu, kur tika iemesta nauda, par to liecina spīdoša gaismiņa. Nu jau ir pagājuši vairāk gandrīz simts gadi, bet mums ir iespēja, doties pastaigā pa ēnainajām parka alejām, pastāvēt pie skulptūras, kuru sauc par Lūznavas Madonnu, kurai ir pašai savs, īpašs stāsts, papriecāties par septiņu dīķu rāmo skaistumu, kuri savā starpā kādreiz bija savienoti ar kanālu palīdzību.